ES līderi vienojas par vienotu Eiropas pārstāvniecību turpmākajām Ukrainas miera sarunām
Eiropas Savienības līderi piektdien, 2026. gada 14. novembrī, Dublinā vienojās, ka vienota grupa pārstāvēs Eiropu turpmākajās miera sarunās ar Ukrainu. Šo pārstāvību veidos E5 grupa un dažādas ES iestādes. E5 grupu veido Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija un Polija, un tā ir daļa no Vēlēšanās koalīcijas.
Eiropas pārstāvniecības struktūra
Pārstāvniecībā, par kuru ir panākta vienošanās, būs valstu drošības konsultanti no E5 valstīm. Delegācijas sastāvā būs arī delegāti no Eiropas Komisijas un Eiropadomes. Šī vienotā pieeja seko nesenajām diskusijām Dublinā, kur 40 Eiropas valstis 13. novembrī parakstīja deklarāciju.
Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta paziņoja, ka Eiropai ir jāpauž vienota nostāja diskusijās par Ukrainas nākotni un Eiropas drošību. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka ir nepieciešama spēcīga Eiropas klātbūtne, lai aizsargātu gan Eiropas Savienības, gan Ukrainas intereses.
Nesenās diplomātiskās diskusijas
Lēmums seko nesenajai diplomātiskajai darbībai Abū Dabī šīs nedēļas sākumā. Eiropas Savienības, E4 grupas, kas sastāv no Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas un Itālijas, un NATO pārstāvji piedalījās sarunās Abū Dabī. Šīs sarunas nebija saistītas ar tiešajām sarunām ar Krieviju. Lai gan ziņojumi par precīzu Abū Dabī grupas sastāvu bija atšķirīgi, amatpersonas apstiprināja E4 un Eiropas Savienības institūciju klātbūtni.
Ceturtdien, 13.novembrī, ASV sarunu vedējs Džēreds Kušners ziņoja, ka viņš ir uzsācis drošības sistēmas diskusijas ar Eiropas partneriem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien, 13. novembrī, apstiprināja, ka Eiropa piedalīsies nākamajā sarunu kārtā pēc tikšanās ar ASV sarunu vedējiem Dublinā.
Krievijas nostāja attiecībā uz līdzdalību
Piektdien, 14. novembrī, Kremlis paziņoja, ka Krievija ir atvērta Eiropas dalībai miera sarunās, ja Eiropas pārstāvji plāno sniegt ieguldījumu mierā. Tomēr Kremlis ir aicinājis panākt vienošanos par Eiropas drošības sistēmu, pirms pievēršas konkrētām detaļām saistībā ar karu.
Šo sarunu konteksts ir saistīts ar ilgstošām bažām par drošību. Krievija iepriekš pieprasīja NATO spēku izvešanu no valstīm, kas pievienojās aliansei pēc 1997. gada pirms tās 2022. gada iebrukuma Ukrainā.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0